Lai mainītu pasaules kārtību, okupētu un pakļautu cilvēces vairākumu, nevajag daudz - vajag tikai miera laiku ilūziju apvienojumā ar nemitīgu propogandu un meliem, ka attīstamies pareizā virzienā, "sekojam zinātnei" un vēl "piebarojumu" jeb papildus piemaksas tiem, kas veicina propogandu, sargā to un apkaro miera ilūzijas atmaskotājus. Tā nonākam realitātē, kad labs tiek saukts par ļaunu un otrādi.
Kā māja, kurai bojāti pamati, tā cilvēce bez sirdsapziņas, ir kā tie aklie, kas cits citam ceļu rāda ar paredzamu rezultātu ceļa turpinājumā...
Nekad cilvēce nav zaudējusi tik daudz brīvības kā miera laikos.
Kāds stāsts par vairākuma sabiedrību:
Mēs esam "īzglītoti" nedomāt ar savu galvu, kā rezultātā esam kļuvuši viegli vadāmi, manipulējami. Mūs sit un mēs to ļaujam, mūs pazemo un mēs nepretojamies, uzbrūk pat mūsu bērniem un mēs klusējam. Vēl vairāk - degradācija turpinās un tiek apkaroti pat tie, kas modina cilvēci un aicina sekot sirdsapziņai. Tā mainās pasaule, dodoties nekurienes virzienā.
Mēs atdevām brīvību, ticēdami meliem kā patiesībai, kādēļ arī kā sabiedrības vairākums neesam bijuši spējīgi uz pretestību un savas cilvēcības vērtību nosargāšanu.
Kad ļaunums un noziegumi pret cilvēci tiek attaisnoti šķietamā kolektīvā labuma vārdā un tie, kam bija jārunā, ļaujas gļēvumam un klusē; kad labākie un spēcīgākie no pasaules paiet malā un vien noraugās uz notiekošo; kad sabiedrība cenzdamās aprast ar jaunajiem dzīves noteikumiem sāk meklēt izdevīgumu vājprāta uzstādījumos, nonākam situācijā, kurā bija Sodoma un Gomora.
"Ja Jūs klusēsiet, akmeņi brēks!"
